Saņemot atbildi par pirmās kārtas rezultātiem, sapratām, ka mums sākas nopietns darbs pie gatavošanās otrai kārtai. Otrā kārtā mums bija jāizdomā kāda aktuāla tēma Eiropā, ko attēlosim savā plakātā. Mēs izvēlējāmies tēmu „Paaudžu novecošanās”, kas šogad ir arī Eiropas gada tēma. Domas likām kopā visi, bet plakātu zīmēja Katrīna. Ideju, kā pareizi izkārtot plakātu, mums palīdzēja Valkas Mākslas skolas direktore Maruta Stabulniece. Vēl bija arī plakāta idejai jāsagatavo 3 minūšu prezentācija. Sanāca ļoti labi.

Otrs nopietns darbs mums bija lugas prezentācija 10 minūšu garumā. Nevarējām izmantot projektoru. Arī ar to esam apmierināti.

Trešais mūsu darbs bija gatavošanās erudīcijas jautājumiem. Tur ļoti daudz mums palīdzēja mūsu skolotāja Vineta Skutāne. Liels paldies viņai!!! Atbildes uz jautājumiem grūtības mums nesagādāja.

27. janvāra rītā devāmies uz Cēsīm, kur mēs startējām kopā ar citām komandām reģionālajā kārtā. Ieguvām otro vietu. Mēs ieguvām pieredzi šāda veida sacensībās. Un esam ļoti apmierināti ar visu, jo tā tiešām bija viena aša ideja, kurā metāmies iekšā, lai piedzīvotu ko jaunu.

Iesakām turpmākajiem Valkas ģimnāzijas skolēniem izveidot mūsu skolā Eiropas klubu, kurā notiek sadarbība starp skolēniem un skolotājiem par dažādām tēmām Eiropas Savienībā. Tās ir iespējas plašāk izzināt notiekošo citur, kā arī iespēja, piedaloties konkursā, izcīnīt iespēju doties uz EUROSKOLU Strastbūrā.

Informāciju sagatavoja konkursa dalībnieki

Andžs rosina ģimnāzistus skolā mācīties visu, ko var, un domāt par tādām studijām un nākotnes profesiju, kas reizē ir paša hobijs.

Informāciju sagatavoja U.Grāve

No 9.klases tika saņemti 4 iesniegumi; no tiem stipendija piešķirta trim skolēniem. 10.-12.klašu grupā tika saņemti 19 iesniegumi; no tiem stipendija piešķirta 14 skolēniem. Janvāra stipendiju saņem (.doc)

Informāciju sagatavoja U.Grāve (una.grave@valka.lv)

Vizuālās mākslas stundās 10. klases skolēni veidoja plakātus par tēmām: ,,Ierobežota resursu pieejamība’’ un ,,Nevienlīdzība ienākumu sadalē’’. Ar aicinājumu, kas izskanēja skolas radio, visi skolēni tika rosināti iepazīties ar plakātu izstādi un nobalsot par viņuprāt vislabāko idejas atspoguļojumu.

Nākošajā dienā radošās grupas pārstāvji devās uz klases stundām un aicināja skolēnus diskutēt un uzrakstīt vislielākās netaisnības viņu dzīvē. Skolēnu viedokļi tika apkopoti un visi tika aicināti balsot par iepriekšējā dienā izteiktajām netaisnībām, lai vēlāk varētu tām meklēt risinājumus.

Aptaujājot skolēnus noskaidrojām, ka viņi visaugstāk vērtēja iespēju izteikt savu viedokli par netaisnībām viņu dzīvē un piedalīties balsojumos.

Galvenās netaisnības skolēnu skatījumā bija: ,,Krievu valoda kā otra valsts valoda – netaisnība pret Latviju!’’, ,,Par augstāko izglītību jāmaksā!’’, ,, Grasās pagarināt mācību gadu!’’, ,,Skolēniem gara darba diena (stundas + mājas darbi)!’’ un ,,Starpbrīžos tiek slēgtas skolas durvis!’’.

Kas un kā varētu šīs netaisnības novērst?

Projekta dalībniece Marta Māra Miezīte (10.a klase)

Tātad, pirmajā semestrī, rudens pusē, mūsu sastāvam pievienojās Māris Šaicāns. Kā pats saka :” Uz ģimnāziju pārnācu tāpēc, ka Valka ir tuvu manai dzīvesvietai un varu katru dienu braukt mājās, kas ir arī lētāk. Otra lieta, kāpēc, ir tas, ka šeit ir pietiekoši augsts mācību līmenis. Iejuties esmu labi, cilvēki ir atsaucīgi, saprot, ka man te viss jauns, jūtos tīri labi.” Tiesa, reizēm pārņemot nostalģiskas sajūtas, piemēram, kad iegriezies iepriekšējā skolā. Taču Māris uzskata, ka savu izvēli nenožēlo. Par mācību procesu gan atzīst:” Skola pati par sevi ir laba, bet nav viegli te mācīties, jo skolotāji prasa rezultātu. Manuprāt, tas ir labi, bet labi ir līdz robežai, citreiz jau ir pa traku, jo mēs, skolēni, arī tomēr esam un būsim cilvēki, dažkārt skolotājiem arī tas būtu sev jāatgādina. Bet ir labi. Runājot par klasi, šāds kolektīvs man nav bijis. Dīvaini, ka, no malas skatoties, kompānijas dalās uz 2- zēni un meitenes- un tad tagad es visam pa vidu. Trūkst saliedētības, bet tas tāpēc, ka visi ir personības ar saviem uzskatiem. Mana iepriekšējā klase, kurā bija 30 skolēni, bija kā ģimene- viens par visiem, visi par vienu. Šeit nesaliedētību var visvairāk pamanīt, kad jārīko pasākumi, vienmēr visi strīdas un beigās vienam ir treniņš, otram pie omes jāiet, trešajam pie daktera.” Taču Māris ir optimists un saka, ka gan jau visi tiks ar šo problēmu galā. Savukārt skolā sākumā viņš juties kā pakļuvis zem lupas, jo visi skatījušies (nu, kā jau uz jauniņo), visi zina, kas viņš ir, bet pats nevienu nezinot. Bet arī tas esot tikai normāli.

Otrs skolēns mums pievienojās sākot ar šo semestri, tas ir Roberts Krūkliņš. Kā pats saka:” Uz ģimnāziju pārnācu, jo visi labākie draugi mācās VĢ un teica, ka te ir labāk mācību ziņā.” Tad nu nekas cits neatlika, kā ļauties draugu izaicinājumam un pārbaudīt uz savas ādas gan pārmaiņas, gan jaunu vidi un iespējas. Pagaidām esot iejuties labi, jo lielāko daļu cilvēku jau pazinis pirms tam un iepazīst tagad. „Ja man jāvērtē skolotāji, tad to ir grūti darīt, jo vēl neesmu šeit tik ilgi, lai labi spriestu. Pirmie iespaidi gan man ir labi, pretenziju nav. Bet par klasesbiedriem- jūtos lieliski, jo puse ir mani vecie klasesbiedri, bet otru pusi tāpat labi pazīstu. Klase ir diezgan forša!” Lūk, mūžīgi smaidīgā Roberta viedoklis par ģimnāziju. Savukārt skolas pulciņos viņam nav sanācis iesaistīties. „Visa nedēļa man ir aizņemta līdz pēdējam. Iesaistījos „Mices” teātra pulciņā, apmeklēju florbolu un vēl esmu „Award” kustībā. Tad nu darāmais man pietiek ikdienu līdz vakaram. ”

Trešais cilvēks, kas mums pievienojās, ir Laura Kubliņa.¬¬¬¬¬ Par skolu izsakās ļoti īsi: „Uz šejieni atnācu tāpēc, ka pati dzīvoju Valkā. Esmu iejutusies ļoti labi, paveicies ar klasi, visi tādi pretimnākoši. Sākumā gan bija tā nedroši, bet tagad viss kārtībā. Man patīk šī skola, skolotāji un klase vēl jo vairāk.”

Visiem, kas šaubās- nākt vai nenākt- izlemt atliek pašu ziņā, taču galvenais, ka mēs nekožam un VĢ tik tiešām ir lieliska vieta, kur mācīties!!!

V. Brolīte, 12.c

Informāciju sagatavoja skolotāja V.Skutāne.

Tā kā šāda pieredze ir ļoti nozīmīga, par to jāpastāsta visiem. Lūk, kā viņiem ir gājis:

Pirms aizbraukšanas, Krišs: „Domāju, ka būs daudz grūtāk viss, zināju, ka mācību darbs tur netiek prasīts, tāpēc uzskatīju, ka sports ir ļoti augstā līmenī. Aizbraucot tur, tā vairs nevarēja teikt, jo pēc šiem 6 mēnešiem šajā skolā sapratu, ka skola ir tikai spēcīga triatlonā.” Kas interesanti- no jauna Krišs iemācījies, kā sūkt ar putekļusūcēju, jo līdz tam grīdu tīrījis tik ar birsti! :D Savukārt Raivis pirms aizbraukšanas domājis: „Likās, ka viss tur pavadītais laiks būs gan smags fiziski, gan morāli, jo esi prom no mājas.” Runājot par prasmēm, kas nostiprinājās, esot ārpus Latvijas, Raivis teic: „Tur būdams, viennozīmīgi, iemācies komunicēt angliski, kas noteikti dzīvē noderēs ne vienu reizi vien vēl. Kā arī kļūsti daudz patstāvīgāks un sabiedriskāks. Sākotnēji bija grūti pierast pie trijiem treniņiem dienā. Pirmās divas nedēļas katrs brīvais laiks tika veltīts, ja ne miegam, tad vienkāršai atpūtai!” Bet Krišs izsakās: „Iemācījos piespiedu kārtā pagatavot garšīgo rasolu. Visticamāk, ka prasmes nekādas nenostiprināju, bet uzzināju daudz ko jaunu par uzturu un kultūrām.” Jautāti, kas fiziski bija smagākais, puiši teic: „Fiziski bija grūti pierast celties tik agri un skriet, jo pirmais bija tā sauktais powersports, kur bija jāskrien iesildoties kādi 2 km, pēc tam 5 km vai vairāk, tas nebija forši, jo nebiju nekāds skrējējs un pie tam, ja vēl tikko atvēris acis… Bet vispār, man dīvaini šķita stundu darbs, jo šeit skolotājs ir pavisam citā vietā nekā skolēns, jo Dānijā skolotājs ar audzēkni ir tikpat kā vienkārši vienā līmenī. Skolotājiem kaut kas nesanāk, viņi nolamājas, pasmejas un darbojas tik tālāk. Es neteiktu, ka tas ir maināms vidusskolā te, bet, ja cilvēki ir gana pieauguši, tad varbūt var riskēt,” tā Krišs. Raivo gan uzskata: „No sākuma nebija grūti, jo ‘jaunā pasaule’ aizrāva tik ļoti, ka nebija laika domāt par mājām, ģimeni un draugiem, bija jāvēro un jāseko, kas notiek apkārt pašam, lai neko nepalaistu garām un vienmēr būtu lietas kursā par visu. Vēlāk, kad biju pieradis pie visa, sāku jau aizdomāties, ka gribās apēst kaut ko mājās gatavotu, satikties ar draugiem. Pēdējā nedēļā jau nevarēja sagaidīt, kad došos mājās, tomēr pēdējā dienā biju gatavs palikt vēl.” Arī Krišs par ģimeni un draugiem atzīst: „Jā, garīgi droši vien būšanu prom no draugiem, ģimenes, radiem ir izturēt vistrakāk. Tas bija grūti, sākumā tā nelikās, sākumā pirmie 2, 3 mēneši aizzibēja, pēc tam jau gan sāka pietrūkt mājas. Jo īpaši, kad nāk tuvāk datums braukšanai uz mājām, arvien ātrāk gribas mājās.” Jautāts par draugiem Dānijā, uz vietas, Raivo teic: „Pirmkārt, labāk iepazinu savu ‘interesanto’ draugu Krišu Ozoliņu. Par draugiem kļuva arī visi pārējie skolas skolēni, kurš vairāk, kurš mazāk. Vislielākā saikne, manuprāt, bija starp internacionālajiem skolēniem (ASV, Japāna, Polija, Ungārija, Īslande),” bet Krišs stāsta: „Jau uzreiz iejutos ļoti labi, bija ideāls istabas biedrs, vienkārši atbraucu, noliku mantas, izkrāmējos un tad viņš iepazīstināja ar skolotājiem, draugiem, pats bija dānis. Tas bija ļoti jauki, un pēc tam jau vienkārši pats gāju klāt, kad iejutos runāju, jautāju un tā sadraudzējos ar cilvēkiem no daudzām valstīm. Daži palika pat ļoti labi draugi, kas pietrūkst.” Taču par pieredzi abi ir vienisprātis- tā noteikti bija lieliska!

Tas ir vienreizēji, ka mūsu skola piedāvā šādu iespēju- braukt un izbaudīt, kā tas ir, esot prom no mājām, mācoties citur un citā valodā. Šī pavisam noteikti ir vērtīga pieredze puišiem, kas būs kā lieliska mācība turpmākajai dzīvei. Galvenais jau ir nebaidīties un droši pieņemt izaicinājumus!

Informāciju sagatavoja V.Brolīte (12.c)

9. un 10.-12.klašu skolēni tiek aicināti pieteikties stipendijas saņemšanai JANVĀRA mēnesī

Informāciju sagatavoja U.Grāve (una.grave@valka.lv)