Pirmo reizi vēstures avotos Valka minēta Rīgas parādu grāmatā 1286. gadā, bet pilsētas tiesības tai tiek piešķirtas 1584. gada 11. jūnijā. Taču šobrīd Valka vairāk asociējas ar tās vēsturisko nozīmi vēlākā Latvijas vēsturē, kad daudzi valstī svarīgi notikumi pirmo reizi norisinājušies tieši šeit. Te no 1849. līdz 1890. gadam darbojās Jāņa Cimzes organizētais un vadītais Vidzemes draudzes skolu skolotāju seminārs. Nozīmīgs ir fakts, ka Valka atzīmējama kā neatkarīgās Latvijas šūpulis, kur pirmo reizi atklātībā plīvo sarkanbaltsarkanais karogs.
Valkas ģimnāzijas vēsture sākas ar 1920. gada 2. augustu, kad Valkas pilsētas domes sēdē apstiprina skolu komisijas lēmumu atvērt reālskolas tipa vidusskolu, ierādot telpas bijušajā Jāņa Cimzes semināra ēkā.
1920. gada 27. septembrī skolniekiem durvis ver Valkas pilsētas vidusskola. Skolas pirmais direktors bija Jūlijs Brūniņš. Pirmās ziņas par skolas bibliotēku un grāmatu fondu atrodamas 1920. – 1925. gada skolas vēstures materiālos.
1921. gada 1. maijā Valkas pilsētas vidusskola kļūst par Valsts Valkas vidusskolu un iekļaujas Valsts skolu skaitā.
Jau ar 1922./1923. m. g. saprotams, ka jāsāk jaunas skolas ēkas celtniecība. 1926. gadā Valkas pilsēta nodod Izglītības ministrijas rīcībā zemes gabalu, kas atrodas starp Raiņa, Beverīnas un Tālavas ielām, jaunas skolas ēkas projektēšanai. Ēkas projekta autors ir Indriķis Blankenbergs – Izglītības ministrijas arhitekts. 1926. gada 20. jūnijā ieliek skolas pamatakmeni un to iesvēta. Sākas celtniecības darbi.
1929. gada septembrī notiek pāreja no Cimzes semināra ēkas uz jauno, stalto namu. 1930. gada vasarā pabeidz skolas trešo stāvu, bet 1931.gadā – pagrabstāvu.
1932. gada oktobrī šo ēku iesvēta un 1. aprīlī tai dod nosaukumu Valsts Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija, kurai raksturīgs reālskolas tips. Ģimnāzistiem bija noteikta forma – tās ir tumši zilas cepures ar sudrabotu apdari.
No 1938. – 1944. gadam skolas direktors – Aleksis Ķīsis. Stingrs, prasīgs, rūpējās par skolas apkārtnes apzaļumošanu. Skolas dārzā augošās egles stādītas šai laikā. Ar A. Ķīša gādību panāk, ka Jāņa Cimzes Valsts ģimnāzijai ir savs karogs. Karoga metu izstrādājis mākslinieks J. Bīne Valkas apriņķa lauku pašvaldību uzdevumā, tāpēc vienā karoga pusē Valkas apriņķa ģērbonis – lācis. Ģērboņa aizmugurē neredzami krustojas lāpa ar ozolzaru. Karoga devīze „Visu Tēvzemei Latvijai”. Karogā ievietotā Latvijas karte apzīmē zemes mācību un vēsturi, grāmata – vispārējo zināšanu simbolu, kokle – latviskos tikumus un mūziku, kura bija izcelta Cimzes skolā. Karogā redzama vecā Cimzes skolas ēka un ģimnāzija. Dominējošās krāsas skolas karogā – zila un dzeltena. 1939. gadā iesvēta skolas karogu. Šobrīd nav zināms, kur palika karoga oriģināls vēlākajos gados.
Otrā Pasaules kara laikā saasinoties situācijai krievu – vācu frontē, vācu varas iestādes liek skolas telpas atbrīvot kara hospitāļa ierīkošanai.
1944. gada 1. oktobrī skola durvis vēra kā Valkas pilsētas vidusskola – līdz 1949. gada decembrim. No 1950. gada janvāra līdz 1955. gada 1. septembrim skola tika dēvēta par Valkas vidusskolu. Kad Valkā 1955. gadā darbu sāka skola ar krievu valodas mācību, mūsu skola ieguva Valkas 1. vidusskolas nosaukumu. No 1955. gada 16. augusta līdz 1957. gada augustam par mācību pārzini strādāja vēlākais latviešu dramaturgs Harijs Gulbis.
1957. gadā skolā iekārtots novadpētniecības stūrītis, bet 1958. gadā – muzejs, vadītāja skolotāja Mirdza Rēpele. Muzeja telpa atradās 3. stāvā. 1960. gadā skolēnu deju kolektīvs skolotājas Valdas Fjodorovas vadībā piedalījās 1. Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētkos.
Valkas 1. vidusskolas 70. gadu jubilejā 1990. gadā atdzimst senais skolas karogs.
2001. gada vasara aizritēja lielos remontdarbos. Kas tika paveikts? Nomainīti logi, durvis, apkures sistēma, izbūvēti bēniņi. Likvidētas tika skolas darbnīcas pagalma iekšpusē, lai atbrīvotos vieta sporta halles būvniecībai.
2001. gada 1. septembris sākās renovētā skolas ēkā.
Liels bija notikums, kad skolā atsāka darboties tautisko deju kolektīvs, kas turpina iepriekšējo deju kolektīvu uzsākto darbu ar vēl lielāku aizrautību. Jauniešu tautisko deju kolektīvs izvēlas skanīgu, latvisku nosaukumu „Vendīgs”. Tā nozīme – vingrs, ātrs, ašs.
2003. gada 7. jūlijā skola atgūst savu ģimnāzijas statusu un vārdu. Skolā šobrīd (2009./ 2010.m.g.) mācās 302 skolēni, 15 klašu komplekti, ģimnāzijā strādā 34 skolotāji, skolā darbojas Ģimnāzijas padome un Vecāku komiteja. Tiek īstenotas izglītības programmas: pamatizglītībā- pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase), vidējā izglītībā - vispārizglītojošā virziena programma, matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena, vispārizglītojošā virziena mazākumtautību (ar 2003./2004. mācību gadu), kurā skolēni mācās krievu valodā, neklātienes apmācības programma.
2003. gada 7. novembrī darbību uzsāka jauna un moderna Sporta halle. Valkas ģimnāzijai ir savs Informācijas centrs, kurā ir mediju zāle, bibliotēka un lasītava. No 2003. gada skolai Semināra ielā 27a ir dienesta viesnīca.
2005. gadā skola svinēja 85. jubileju. Šo svētku simbols – ābols. Skolas dārzā no jauna tika stādītas ābeles. 2007. gada pavasarī Pēdējā zvana dienā 9. un 12. klašu skolēni uzsāka tradīciju stādīt košumkrūmus skolas dārzā.
2005. gadā bibliotēka atgriežas ģimnāzijas ēkā. Bibliotēkas fondā ir 12 000 mācību grāmatu un daiļliteratūras fondā 13 000 grāmatu. Bibliotēkā tiek rīkoti Dzejas dienu pasākumi, tikšanās ar literātiem, akcija Draudzīgais aicinājums. 2009. gadā Valkas ģimnāzijas skolēni otro gadu piedalās Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajā lasīšanas veicināšanas programmā „Bērnu Žūrija”.
2005. gada februārī Valkas ģimnāzijā atklāj pirmo FM 104,5 skolas radio Latvijā.
Sākot no 90. gadiem vidusskolēni izdevuši vairākus žurnālus un avīzes – „Rīts”, „Skolas laiks”, „Atbalss”, „Skolas zvans”, „Penčele”, „Caurvējš”, „Skatiens”, „Tīmeklis”, „VāĢis”.
Mūsu skolā ir mācījušies arī Latvijā un pasaulē pazīstami cilvēki – Roberts Ķīlis – antropologs, Velga Krile – dzejniece, Vija Upmale – rakstniece, Imants Zauls – alpīnists, Elga Kagaine – valodniece, Valdis Ķikāns – literatūrzinātnieks, Gunārs Bundzis – Latvijas pārstāvis Eiropas tiesā, Sandris Metuzāls – vēsturnieks, žurnālists.
Šobrīd (2009./2010.m.g.) skolā strādā skolotāji – mūsu skolas absolventi – Iveta Arone, Gunita Gindra, Valdis Jerums, Lilita Kreicberga, Ruta Kriviņa, Viola Levina, Andriga Lozda, Rudīte Rabuško, Vineta Skutāne, Una Veinberga.
Skolas vēsture (papildināts materiāls)
Skolas direktori kopš 1920.gada
Paldies, ka izlasījāt informāciju par Valkas ģimnāzijas vēsturi! Ja Jūs vēlētos precizēt vai papildināt šo informāciju, lūdzam sūtīt e-pastu uz adresi dacelan@inbox.lv

Žēl ka netiek pieminēts arī 80. gados vieglatlētikas pulciņš, kuru vadīja Līga Kokarēviča .Kur arī jau no Valkas mēs pirmo reizi startējām Latvijas bērnu un jaunatnes sacensībās. Einārs Tupurītis, kas startēja Atlantā.
Patiešām – piekrītu Kikai… un vispār skolas vēsture kaut kā pēc 1960 – 2001 kaut kur pazudusi…Skumji.
Ja kādam ir papildinājumi skolas vēsturei- notikumi, fakti, sasniegumi, tad lūgums informāciju sūtīt uz e-pasta adresi valkas.gimnazija@valka.lv
Jebkura informācija ir svarīga skolas vēstures saglabāšanā!
un tie skolotāji, kas strādā Valkas pamatskolā un beiguši Valkas 1.vidusskolu???????